Par mums |  Pakalpojumi |  Vakances |  Iepirkumi |  Normatīvie dokumenti |  Kontakti   
Par mums
Vēsture
Siltumenerģijas patērētāji
Tarifu aprēķināšana
Uzņēmuma vēsturiskā attīstība

Līdz 1972. gadam dzīvojamā fonda, sabiedrisko, valsts pārvaldes iestāžu centralizētā siltumapgāde tika veikta no centralizētām katlu mājām, kas atradās namu pārvaldes apsaimniekošanā vai arī no katra patērētāja katlu mājām. Balvu pilsētā atradās daudz katlu māju, kas siltumenerģiju ražoja mazos apjomos, par kurināmo materiālu tika izmantotas ogles, malka, kūdras briketes. Katlu mājās esošo katlu jaudas bija nelielas ar zemu kurināmā izmantošanas lietderības koeficientu, zemu mehanizācijas līmeni, lieliem zudumiem pārvades tīklos. Protams, nebija nekādu siltumenerģijas uzskaites mēraparātu un automatizētas siltuma sadales sistēmu. Šīs katlu mājas nodarīja zināmu kaitējumu tieši ar lielo vides piesārņojuma apmēru.

Lai organizētu centralizētu siltumapgādi Latvijā, ar valdības lēmumu 1972. gadā katrā republikas rajonā tika dibinātas Apvienoto katlu māju un siltumtīklu direkcijas, kas darbojās LPSR Komunālās saimniecības Ministrijas un rajonu izpildkomiteju dzīvokļu komunālo nodaļu pakļautībā. Jaundibinātās Balvu rajona Apvienotās katlu mājas un siltumtīklu direkcijas (AKM un STD) pārvaldījumā tika nodotas Balvu pilsētā, Viļakā, Baltinavā un Celmenē esošās komunālās katlu mājas ar ārējiem siltumtīkliem. Direkcijai tika rīkots veikt arī pilsētas dzīvojamā fonda iekšējo tīklu apkalpošanu, kas nozīmēja atbildēt par centrālapkuri, karstā ūdens padevi, kanalizācijas un elektroapgādes tīklu sekmīgu darbību. Balvu rajona AKM un STD darbības laikā tika būvēti jauni siltumtīkli un 1973. gadā nodota ekspluatācijā katlu māja Bērzpils ielā 30, kas ļāva likvidēt lokālās katlu mājas Bērzpils ielā 2a, Partizānu ielā 21a, Kultūras namā Brīvības ielā 61, Autoostā Brīvības ielā 57, Vidusskolā Partizānu ielā 16, ZAET Balvu TR Bērzpils ielā 19 un citos objektos.

Ar centralizēto siltumapgādes saistīto jautājumu koordinēšanai tika nodibināta valsts ražošanas apvienība "Latvijas Siltums". Sakarā ar to, ka ļoti daudzi siltumapgādes uzņēmumi republikā pildīja vairākas blakus funkcijas, arī Balvu rajona AKM un STD, dzīvojamo māju iekšējo tīklu apkalpošanu pārņēma Komunālo uzdevumu kombināts un dzīvokļu saimniecības pārvalde. Lai kvalitatīvāk varētu veikt siltumapgādes funkcijas ar apvienības "Latvijas siltums" pavēli Nr. 20-p no 1991. gada 10. aprīļa Balvu rajona AKM un STD pārveidota par Balvu rajona Valsts siltumtīklu Uzņēmumu (VST), kurš darbojās LPSR Rūpniecības un Enerģētikas ministrijas un apvienības "Latvijas siltums" pakļautībā. Uzņēmuma darbības veidi netika mainīti. 1991. gadā pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas krasi mainījās siltumapgādes politika:

  • tika likvidēta apvienība "Latvijas Siltums";
  • tika atceltas valsts piešķirtās kompensācijas patērētājiem piegādātās siltumenerģijas pašizmaksas un noteiktā tarifa starpības segšanai;
  • ar LR MP 1992. gada 5. augusta lēmumu Nr. 315 tika noteikts, ka visi siltumtīklu uzņēmumi nododami vietējām pašvaldībām bez atlīdzības, bet ar visu saistību pārņemšanu.

Balvu rajona VST uzņēmuma stāvokli pasliktināja fakts, ka 1993./94. gadā Balvu pilsētas dome ignorēja Ekonomikas ministrijas tarifu komisijas apstiprināto siltumenerģijas tarifu Ls 18.82 Gkal, nosakot uzņēmumam piemērot tarifu Ls 13.90 Gkal. Arī ilgstoša uzņēmuma konta bloķēšana bankā "Baltija" sakarā ar nespēju savlaicīgi veikt piešķirto kredītu maksājumus, uzņēmuma stāvokli neuzlaboja. Uz šo brīdi, kad valstī valdīja nesakārtotība un vispārējas pārmaiņas arī iedzīvotāju un uzņēmumu maksātspēja krasi mainījās. Visu negatīvo apstākļu iespaidā uzņēmums nebija spējīgs turpināt Balvu pilsētas siltumapgādi un 1995. gada 25. martā tika apturētas visu pilsētā esošo kaltu māju darbība par to informējot pašvaldību un Valsts īpašuma fondu, kura pakļautībā uz to brīdi uzņēmums atradās. Balvu pilsētas dome uzņēmumu pārņemt atteicās, atteikumu pamatojot ar to, ka uzņēmums no valsts nav saņēmis kompensācijas par tarifa starpību 204 tūkstošu latu apmērā. Pamatojoties uz LR Finansu ministrijas vēstuli Nr. 31-02.8/2662 no 1995. gada 9. jūniija tika piedāvāti vairāki varianti uzņēmuma turpmākās darbības risināšanai. Viens no piedāvātajiem variantiem tika izmantots - tika pārdotas VST uzņēmuma īpašumā esošās ēkas, pārvades sistēmas, ražošanas līdzekļi, materiāli Balvu pilsētas domei saskaņā ar 1995. gada 30. maijā noslēgto līgumu par 114 tūkstošiem latu. Uzņēmums savā īpašuma paturēja dažas ēkas, darbu turpināja pāris darbinieki, kuri nodarbojās ar debitoru un kreditoru saistību apzināšanu, parādu piedziņu un dzēšanu. 1998.gadā ar Rēzeknes apgabaltiesas lēmumu Balvu rajona VST uzņēmumam tika pasludināta maksātnespēja un noteikts maksātnespējas administrators no advokātu biroja "Centrs". 2000. gadā maksātnespējas process noslēdzās ar bankrota procedūru, iepriekš pārdodot atlikušo uzņēmumam piederošo mantu PU "Balvu enerģija" un citiem pircējiem.

90.-to gadu sākumā Balvu pilsētas domei radās iespēja ar uzņēmuma "Balvi-Holm" palīdzību saņemt Zviedrijas valdības garantētu ilgtermiņa kredītu bijušās Lauktehnikas katlu mājas Vidzemes 9c un ārējo siltumtīklu modernizācijai. Sakarā ar to, ka kredīts varēja tikt piešķirts tikai pašvaldībai, 1993. gadā tika dibināts Balvu pilsētas domes pilnīgā pakļautībā esošs uzņēmums "Balvu Enerģija" uz domes pārņemtās Lauktehnikas katlu mājas bāzes. Tika saņemts kredīts un 1993. gadā viens no pirmajiem Latvijā esošiem vecajiem apkures katliem DKVR-4-13 tika pārbūvēts darbam ar vietējo kurināmo - šķeldu, zāģu skaidām un mizām. 1994. gadā tika izbūvētas pirmās rajonā esošās siltumtrases ar rūpnieciski izolētām caurulēm no katlu mājas Vidzemes 9c līdz slimnīcas kaltu mājai un līdz uzņēmuma "Balvi - Holm" ražošanas objektiem. 1994./95. gada apkures sezonā tika izvērtēts, ka ekonomiski izdevīgāk, kā arī ekoloģiski efektīvāk ir pilnībā pāriet uz siltumenerģijas ražošanu, izmantojot vietējo kurināmo - šķeldu un kokapstrādes atkritumus, tas arī pašreiz ir uzņēmumā izmantojamais kurināmais.

Ar Latgales apgabaltiesas 2002. gada 21. augusta nolēmumu, Balvu pilsētas PU "Balvu enerģija" atzīts par maksātnespējīgu. Maksātnespējas pieteikumu Latgales apgabaltiesā 5.augustā iesniegusi SIA "Gradiors". Pamatojoties uz šo pieteikumu, 6. augustā ar tiesas lēmumu tika ierosināta maksātnespējas lieta. SIA "Gradiors" pārstāve tiesā uzturēja prasību par uzņēmuma maksātnespēju, paskaidrojot, ka "Balvu Enerģija" SIA "Gradiors" ir parādā Ls 1534. Šo parādu SIA "Gradiors" bija pārpirkusi no SIA "Bek-Konsults", kam pašvaldības uzņēmums bija parādā par zinātniski tehniskajiem pakalpojumiem. Uzņēmums bija pārtraucis kārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš. Kopējā kreditoru parāda summa sastādīja 758 tūkstoši latu, no tiem lielākie parādi - Balvu pilsētas domei Ls 489 tūkstoši latu un SIA "Akvarius" 192 tūkstoši latu, kaut uzņēmuma pamatkapitāls uz to brīdi sastādīja 159 tūkstoši latu. Šī lielā starpība bija viena no maksātnespējas pazīmēm, arī uzkrātie debitoru parādi 256 tūkstoši latu apmērā esošo finansiālo stāvokli neuzlaboja. Uz maksātnespējas pasludināšanas brīdi arī savu monopolstāvokli uzņēmums Balvu pilsētā bija zaudējis. PU "Balvu enerģijai" tika iecelts maksātnespējas administrators, kurš kopā ar uzņēmuma kreditoriem līdz 2006. gada 9 .janvārim veica uzņēmuma darbības optimizēšanu, debitoru parādu daļēju atgūšanu, norēķinus ar kreditoriem daļu no kreditoru prasību kapitalizējot akcijās, uzņēmuma pārveidošanu par statūtsabiedrību līdz Akciju Sabiedrības "Balvu enerģija" maksātspējas atjaunošanai. Nevienā no uzņēmuma attīstības stadijām netika pārtraukta siltumenerģijas piegāde uzņēmumiem un pilsētas iedzīvotājiem, tas arī pašreiz ir "Balvu enerģijas" pamatdarbības veids.